Jelgavas ielas
Lasītava

Jelgavas apkaimes

Jelgavas apkaimes

Vidus

Jelgavas Vidu no dienvidiem ieskauj Zirgu iela, Augusta iela un Kungu iela, aiz kurām sākas Jaunais gals, austrumos Mātera iela to atdala no Prospektu gala, ziemeļos aiz Lielās ielas sākas Vecais gals. No šejienes uz dienvidiem izstiepjas Jelgavas garākā iela - Tērvetes iela. Vidus ir Jelgavas sirds, kura parasti paliek noslēpta no svešiniekiem.

Vecais gals

Vecais gals sākas no Lielās ielas dienvidos un iet līdz Zvejnieku ielai un Satiksmes ielai ziemeļos. Šeit ielu tīkls ir veidojies galvenokārt senos laikos un nav daudz izmainījies līdz mūsdienām. Pie Vecā gala šeit ir pieskaitītas arī Jelgavas Salas ar tās divām ielām un slaveno pili.

Jaunais gals

Jaunais gals guļ puslokā ap Jelgavas Vidu, savukārt tā robeža dienvidos ir Atmodas iela. Šī apkaime ir samērā jaunu savrupmāju nogabals, kurā ielas dažreiz nezināmu iemeslu dēļ ir tā samezglotas, ka nezinātājs tajās var apmaldīties.

Prospektu gals

Prospektu gals ir Jelgavas vizītkarte, vieta ar muzejiem un birojiem, kuru labprāt apskata iebraucēji. Apkaimes mugurkauls ir četri galvenie Jelgavas prospekti, kuri, neskatoties uz XX gadsimta postījumiem, vēl joprojām stiepjas taisni no ziemeļiem uz dienvidiem - Zemgales prospekts, Akadēmijas iela, J. Čakstes bulvāris, Pasta iela.

Lapskalni

Lapskalni ir liela apkaime Jelgavas ziemeļos, kuras pašā vidū kādreiz gadsimtiem ilgi ir pastāvējusi latviski nosauktā Lapskalna muiža. No laukiem par pilsētu Lapskalni ir tapuši diezgan nesen, kad šeit ir izveidojušies blokmājas, mazdārziņi, lidlauks, bet vēl joprojām liela daļa apkaimes ir zaļa un mežonīga.

Līnijas

Līnijas Jelgavas ziemeļrietumos nosaukumu ir ieguvušas no sešām numurētām līnijām, kuras šķērso visu apkaimi no dienvidiem uz ziemeļiem. Šī apkaime sastāv no savrupmājām un taisnām ielām, to dienvidos ierobežo Dobeles šoseja.

Miezīte

Miezītes nosaukums ir cēlies no senās Miezītes saimniecības, kuras lauki kādreiz pletās šajā apkaimē. Ziemeļos Miezītei ir Dobeles šoseja, bet dienvidos - Ģintermuiža un Būriņu dārzi, tās galvenā apbūve ir ģimeņu mājas.

Ģintermuiža

Ģintermuiža ir mierīga un klusa apkaime, kuras vidū ir vecā Ģintermuižas slimnīca, bet apkārt savrupmāju ielas. Apkaime atrodas starp Svēti, Miezīti, Atmodas ielu un Tērvetes ielu. Šeit tai ir pieskaitīti arī Pogu lauki, kurus no Ģintermuižas atdala dzelzceļš.

Būriņu dārzi

Būriņu dārzi ir maza, noslēgta apkaime gar Būriņu ceļu. Šeit ir šauras, aizaugušas ieliņas ar savrupmājas nomācošiem mazdārziņiem, bet no pārējās Jelgavas Būriņu dārzus austrumos atdala Svētes upe.

Dienvidu gals

Dienvidu gals atrodas Jelgavas dienvidos un stiepjas gar garo Tērvetes ielu. Ieliņas šeit ir retas un īsas ar savrupmājām un dārziņiem.

Viskaļi

Viskaļi atrodas trijstūrī starp Rūpniecības ielu, Lietuvas šoseju un Tērvetes dārziem. Viskaļu nosaukums ir cēlies no hercogistes laiku Fiskālās muižas. Šeit savrupmājas mijas ar rūpniecisko apbūvi, bet apkaime tomēr rada ļoti omulīgu un mājīgu iespaidu.

Romas krogs

Romas krogs guļ gar Romas ielu starp Lietuvas šoseju un Miera ielu ziemeļos. Šī apkaime pilnībā sastāv no savrupmājām haotiskā ielu tīklā.

Sieramuiža

Sieramuiža, vecā Kēzhofa, ir apkaime Jelgavas dienvidaustrumos, to no trim pusēm apņem upes - Platone rietumos, Lielupe ziemeļos un Vircava austrumos. Kaut arī lielāko daļu apkaimes aizņem mazdārziņi, ielas šeit lielākoties ir taisnas un kārtīgas. Pie Sieramuižas pievienoti arī Lediņi, vēl viens mazdārziņu nogabals pašā apkaimes galā.

Ozolpils

Ozolpils ir apkaime Jelgavas ziemeļos, aiz Lielupes un Loka maģistrāles. Ceļi šeit ir taisni un smilšaini, gar kuriem rindojas vecākas un jaunākas ģimenes mājas.

Rafs

Rafs atrodas starp Rīgas ielu un Ozolpili. Kaut arī divdesmit piecus gadus Jelgavā atradusies rūpnīca RAF ir Cukurfabrikas apkaimē, par Rafu jelgavnieki sauc tieši šo apkaimi, kuras centrs ir blokmājas pirms Rīgas ielas un Loka maģistrāles krustojuma. Pārējo Rafu veido ģimeņu mājas ar dārziem un arī sporta iestādes.

Cukurfabrika

Cukurfabrika ir apkaime, kurā kādreiz bija pirmā Latvijas cukurfabrika. Pat ja tās šeit vairs nav, apkaimi un dzelzceļa staciju turpina saukt tā. Tās galvenās ielas - Brīvības bulvāris, Lāčplēša iela, Aviācijas iela ir veidojušās vecās Latvijas laikā.

Cepļi

Senākos laikos šeit bija hercogistes ķieģeļu cepļi, vecās Latvijas laikā Veccepļu mājas, no tā arī nācis Cepļu ielas un apkaimes nosaukums. Cepļi ir maza, noslēgta apkaime starp upi, dzelzceļu, un rūpnieciskām ēkām, uz kuru ved tikai viena iela. Ļaudis šeit, kā liekas, dzīvo atrauti no pārējās pasaules.

Langervalde

Langervalde atrodas starp dzelzceļa līniju un Jelgavas rietumu robežu. Apkaime ir vecā Langervaldes parka vietā, tāpēc lielāko tās daļu aizņem ar retām takām šķērsots mežs, gar ceļiem rindojas savrupmājas un dažviet gadās ražošanas apbūve.

M. Ozols
El. pasts: jelgavasielas@gmail.com